Epilepsija liek cilvēku rāmjos: kā ar slimību sadzīvot un kāpēc sabiedrības attieksme ir tik svarīga

18. 02. 2026.

9. februāris - Starptautiskā epilepsijas diena!

Epilepsija nav tikai medicīniska diagnoze – tā ietekmē bērna un ģimenes ikdienas ritmu, paradumus un apkārtējo attieksmi. Kā ar epilepsiju sadzīvot ikdienā, jautājām Liepājas Reģionālās slimnīcas bērnu neiroloģei Ilzei Štrālei.

“Epilepsija prasa ievērot noteiktu režīmu ikdienā,” saka ārste I. Štrāle. “Var teikt – epilepsija liek cilvēku rāmjos.” Epilepsijas cēloņi bērniem var būt dažādi. Daļa epilepsiju ir ģenētiskas, idiopātiskas, ar neskaidru cēloni, un nereti ģimenē iespējams atrast līdzīgus gadījumus vairākās paaudzēs. Citkārt epilepsija ir saistīta ar smadzeņu bojājumu, piemēram, dzemdību laikā vai bērnu cerebrālās triekas gadījumā. Šādos gadījumos runa ir par strukturālu epilepsiju, kuras gaita parasti ir smagāka un terapija sarežģītāka.

Pastāv gan labdabīgas, gan smagas epilepsijas formas. Labdabīgajās bērnības epilepsijās bieži vien ir bijušas tikai dažas lēkmes, pēc ārstēšanas encefalogramma normalizējas, un zāles ar laiku var pakāpeniski noņemt. Smagākās epilepsijas formas biežāk saistītas ar attīstības un intelekta traucējumiem, reizēm pat regresiju.

“Bīstamākie periodi ir straujās attīstības posmi,” skaidro ārste. “Tad nervu sistēma ir ļoti aktīva, notiek hormonālas pārmaiņas, un, ja ģenētiski ir nosliece, epilepsijas lēkmes var parādīties.”

Epilepsijas ārstēšana ir ļoti svarīga, jo neārstētas lēkmes var traucēt smadzeņu attīstību, radīt mācību grūtības un psiholoģiskas problēmas. Tomēr sabiedrībā joprojām pastāv mīti par epilepsijas zālēm. “Ir vecāki, kuri saka – es negribu, lai bērnam sabojājas aknas,” stāsta Ilze Štrāle. “Bet smadzenes it kā drīkst bojāt” retoriski jautā ārste.

I. Štrāle uzsver, ka terapeitiskās devās, atbilstoši vecumam un svaram, epilepsijas medikamenti nekaitē ne aknām, ne nierēm. Pacienti tiek regulāri kontrolēti, veiktas analīzes un izmeklējumi. Bīstamāka ir zāļu nelietošana vai nepareiza lietošana, īpaši pusaudžu vecumā, kad mēdz aizmirst iedzert medikamentus vai lietot dubultdevas.

Epilepsija prasa disciplīnu arī dzīvesveidā. Īpaši nozīmīgs ir miegs – neizgulēšanās vien var izraisīt lēkmi. Tāpat būtiska ir ekrānu lietošana. Pastāv fotosensibilizējošā epilepsija, kad lēkmes provocē ilgstoša sēdēšana pie datora vai ekrāna, īpaši naktīs. Zāles ir aizsargs, bet tās neatceļ veselīga režīma nozīmi.

Runājot par fiziskām aktivitātēm, vairumā gadījumu bērniem ar epilepsiju sports nav jāierobežo. Izņēmums ir aktivitātes augstumā – alpīnisms, kāpelējamās sienas, rāpšanās pa virvi un citas situācijas, kur kritiens var būt īpaši bīstams. Peldēšana baseinā ir atļauta, taču pirms nodarbībām jāinformē treneris, un bērnam ieteicams valkāt spilgtas krāsas peldcepuri. Savukārt jūrā vai citos atklātos ūdeņos peldēties drīkst tikai pieaugušo klātbūtnē.

Ne mazāk svarīga ir apkārtējo attieksme. Lai gan pēdējos gados situācija ir uzlabojusies, joprojām ir gadījumi, kad bērnudārzi vai skolas baidās uzņemt bērnus ar epilepsiju. “Tas visvairāk sāp,” atzīst ārste. “Jo bērni bērnus pieņem. Bailes un aizspriedumi biežāk ir pieaugušajiem.”

Pedagogiem ir svarīgi zināt elementāras rīcības pamatprincipus epilepsijas lēkmes gadījumā – pagriezt bērnu uz sāniem, nodrošināt elpošanu un izsaukt neatliekamo palīdzību. Vecākiem mājās parasti ir arī medikaments gadījumiem, ja lēkme ieilgst ilgāk par piecām minūtēm.

Epilepsija nav iemesls atstumtībai vai bailēm. Ar pareizu ārstēšanu, režīmu un sabiedrības izpratni bērni ar epilepsiju var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Un šie “rāmji”, ko uzliek slimība, bieži vien ir drošības rāmis, nevis ierobežojums.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv