Kā pasargāt sevi no E.coli infekcijas

27. 03. 2025.

Slimību profilakses un kontroles centrs līdz šodienai saņēmis 21 paziņojumu par enterohemorāģisko E.coli infekciju, no kuriem laboratoriski apstiprināti 19 (17 bērni un 2 pieaugušie). 15 bērni ārstējas slimnīcās. Saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, Cēsu, Ādažu, Siguldas, Dienvidkurzemes un Salaspils novados.

Mūsu zarnās dzīvo daudz dažādu baktēriju, un viena no tām ir Escherichia coli jeb vienkārši E.coli – šķietami nevainīgs mikroorganisms, kas palīdz mums sagremot pārtiku. Taču ne visas E. coli ir vienādas. Ir īpaši celmi, kas spēj ražot Šiga toksīnu – vielu, kas cilvēka organismā var izraisīt ļoti smagu saslimšanu. Šos bīstamos baktēriju celmus sauc par STEC vai VTEC, bet dažkārt tos dēvē arī par EHEC – enterohemorāģiskajiem E.coli.

Kā šī infekcija nonāk pie cilvēka?

Bieži vien tās sākums ir dzīvnieki – īpaši liellopi, kuru zarnās šīs baktērijas dzīvo, nekaitējot pašam dzīvniekam. Kad tiek nokauti dzīvnieki vai tiek koptas saimniecības, baktērijas var nonākt gaļā, pienā vai pat dārzeņos, ja tie tiek audzēti piesārņotā vidē. Cilvēks var inficēties, apēdot nepietiekami apstrādātu liellopu gaļu, nemazgātus dārzeņus vai izdzerot nepasterizētu pienu vai sulu.

Slimība var sākties pēkšņi – parādās sāpes vēderā, seko caureja, kas dažkārt kļūst asiņaina. Dažiem cilvēkiem, īpaši maziem bērniem vai vecākiem cilvēkiem, slimība var kļūt ļoti nopietna – attīstās hemolītiski urēmiskais sindroms (HUS), kas bojā nieres un var apdraudēt dzīvību. Šajā brīdī pat antibiotikas var būt kaitīgas, tāpēc vislabāk ir novērst infekciju jau pašā saknē.

Kā mēs paši varam sevi pasargāt.

Pirmais solis – rūpīga roku mazgāšana. Pirms gatavojat ēdienu, pēc tualetes apmeklējuma vai pēc tam, kad esat pieskāries jēlai gaļai vai svaigiem dārzeņiem – vienmēr mazgājiet rokas ar ziepēm un siltu ūdeni, jo tieši rokas visbiežāk ir baktēriju pārnēsātājas.

Nākamais – pārtikas apstrāde. Gaļu vienmēr gatavojiet līdz galam – īpaši maltu liellopu gaļu. Neuzticieties tam, kā tā izskatās – labāk izmantojiet termometru vai nogaidiet ilgāk. Jēla gaļa nekad nedrīkst nonākt kontaktā ar jau gatavu ēdienu – izmantojiet atsevišķus nažus, griešanas dēļus un traukus. Arī dārzeņi ir jāmazgā rūpīgi, pat tie, kas izskatās tīri. Sakņu dārzeņus vislabāk arī nomizot.

Vēl viena svarīga lieta – nelietot nepasterizētus produktus. Piena produkti, sula vai siers, kas nav pasterizēti, var saturēt dzīvotspējīgas baktērijas.

Vecākiem bērniem un senioriem jābūt īpaši piesardzīgiem, jo viņiem slimība var attīstīties smagākā formā. Svarīgi arī atcerēties – ja kāds ģimenē saslimst ar caureju, ir būtiski pastiprināti ievērot higiēnu, lai baktērijas netiktu pārnestas uz citiem.

Un visbeidzot – ja parādās simptomi, piemēram, asiņaina caureja vai spēcīgas sāpes vēderā, jāvēršas pie ārsta.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv