Obstruktīvā miega apnoja – simptomi, riski un ārstēšanas iespējas

14. 03. 2025.

14. marts - Pasaules miega diena

Obstruktīva miega apnoja ir elpošanas apstāšanās miegā elpceļu mehāniska nosprostojuma dēļ. Statistika vēsta, ka apnojas sindroms skar 4% vīriešu un 2% sieviešu. Tāda proporcija saglabājas līdz 50 – 55 gadiem, kad sievietēm iestājas menopauze. Tad šī procentuālā attiecība dzimumu starpā izlīdzinās un kļūst faktiski vienāda. Liepājas Reģionālās slimnīcas ārste, miega speciāliste Dace Zemīte stāsta par to, kas ir obstruktīva miega apnoja (OMA), kā šo slimību atpazīt un kā ar to sadzīvot.

Kas ir obstruktīvā miega apnoja (OMA), un kā tā izpaužas?

OMA ir miega traucējums, kas izraisa elpošanas apstāšanos augšējo elpceļu nosprostojuma dēļ. "Tipisks pacients ir aptuveni 50 gadus vecs cilvēks ar palielinātu ķermeņa masu un paaugstinātu asinsspiedienu," skaidro Liepājas Reģionālās slimnīcas miega speciāliste D. Zemīte.

Viens no pirmajiem simptomiem ir krākšana, taču ne visi krācēji cieš no apnojas. Raksturīga ir arī dienas miegainība – cilvēki izjūt nogurumu, grūtības koncentrēties un bieži mēdz iesnausties pat pie automašīnas stūres. Miega apnoja bieži tiek saistīta ar hipertensiju, un pacienti nereti uzzina par savu diagnozi pēc vizītes pie kardiologa.

Kas veicina slimības attīstību?

"Galvenais riska faktors ir liekais svars," uzsver ārste. Svarīgi ir arī elpot caur degunu – ja ir deguna elpošanas traucējumi, tie jārisina. Bērniem apnoju var izraisīt palielinātas mandeles, un operācija var šo problēmu novērst. Pieaugušajiem smēķēšana un alkohola lietošana veicina elpceļu nosprostojumu un slimības progresēšanu.

Cik nopietnas ir sekas?

Miega apnoja var izraisīt nopietnas veselības problēmas – paaugstinātu asinsspiedienu, infarktu, insultu un pat pēkšņu nāvi miegā. "Vīriešus bieži uztrauc arī impotence – skābekļa trūkums negatīvi ietekmē dzimumtieksmi," norāda D. Zemīte. Bez ārstēšanas cilvēki kļūst aizvien nogurušāki un nevar pilnvērtīgi funkcionēt.

Kā slimību diagnosticē un ārstē?

"Diagnozi nosaka ar polisomnogrāfiju – izmeklējumu, kas reģistrē elpošanu un skābekļa līmeni asinīs," skaidro speciāliste. Liepājas Reģionālajā slimnīcā šo izmeklējumu var veikt stacionārā. Vieglos gadījumos palīdz dzīvesveida maiņa un svara samazināšana, bet smagos gadījumos nepieciešama CPAP terapija – speciāla ierīce, kas nodrošina brīvu elpošanu naktī.

Kur meklēt palīdzību?

"Ja ir aizdomas par miega apnoju, var uzreiz pierakstīties pie miega speciālista – ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams," informē D. Zemīte. Liepājas Reģionālajā slimnīcā pieejama gan diagnostika, gan ārstēšana, palīdzot pacientiem uzlabot dzīves kvalitāti. Pieraksts uz konsultāciju: Liepājas Reģionālās slimnīcas mājaslapā izmantojot e-pieraksta sistēmu, vai zvanot uz reģistratūru pa tālruni 63403231 darba dienās no 8.00 līdz 16.00, vai arī personīgi reģistratūrā no 7.30 līdz 17.00.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv